2024. gadā Urugvajas pirmsslimnīcas neatliekamās palīdzības sistēmā smagi plūda pārmaiņu vējš. Stāsts aizsākās Montevideo un Ciudad de la Costa, kur Emergencia Uno, komanda, kas apņēmās rūpēties par Urugvajas veselību, nolēma saskarties ar vienu no lielākajiem medicīnas izaicinājumiem – insultu.
Tā Emergencia Uno Tehniskais direktorāts ar māszinību asistenta Jūlija Falero palīdzību uzzināja par Eņģeļu iniciatīvu. Sadarbojoties šai starptautiskajai iniciatīvai un ar spēku, ko nodrošināja kvalitātes vadītāja Fabiana Ruibal un medicīnas direktore Ximena Gadea, sāka nepārtrauktu uzlabojumu procesu, kas centās mainīt pacientu dzīvi, samazināt turpinājumu un, pats galvenais, palielināt izdzīvošanas iespējas.
Ceļš nebija viegls, bet mērķis bija skaidrs. Emergencia Uno bija sapnis: ka neviens pacients valstī netiks atstāts bez iespējas saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi viskritiskākajos laikos. Galvenais bija agrīna diagnostika un tūlītēja ārstēšana, tāpēc kā sava veida dzīvības glābšanas ceļvedis tika ieviests ātras iejaukšanās protokols.
Pieņemtais modelis bija vienkāršs, bet spēcīgs, pakāpeniskas paplašināšanās stratēģija, kas līdzinājās "eļļas dūrienam". Mēs sākām tuvākajās teritorijās, un pamazām izplatāmies kvalitatīva aprūpe, aptverot arvien vairāk teritoriju, sasniedzot visus ietekmes punktus. Sadarbība ar Eņģeļiem ļāva Emergencia Uno komandai piekļūt starptautiskajai paraugpraksei un protokoliem, pilnveidojot katru soli, katru tehniku, katru detaļu.
Tāpēc mēs sākām strādāt pie jaunā izaicinājuma – lai Neatliekamās palīdzības dienests būtu aprūpes tīkls, kas ne tikai aptvertu pilsētas teritorijas, bet arī sasniegtu valsts tālākos posmus, kur piekļuve medicīniskajiem resursiem bija ierobežota. Katra jaunā ātrā palīdzība, kas aprīkota ar progresīvām tehnoloģijām, katrs jaunais apmācītais personāls, būtu solījums padarīt valsts veselības sistēmu spēcīgāku, efektīvāku.
Pa ceļam atzinības ieradās. 2024. gadā Emergencia Uno saņēma prestižo EMS Angels Diamond balvu, kas liecina, ka centieni un centieni insulta ārstēšanai nepalika nepamanīti. Šī balva ne tikai svinēja iejaukšanās panākumus, bet arī komandas darba spēku, disciplīnu un aizrautību uzlabot to cilvēku dzīvi, kuriem tā visvairāk bija nepieciešama.
Bet, lai gan sasniegums bija liels, darbs netika pabeigts. Līdz 2025. gadam Emergencia Uno bija jauns mērķis – paplašināt savas robežas tālāk. “eļļas zaķim” bija jāaug un jāaptver visa valsts. Ar to nepietika, lai sasniegtu lielās pilsētas, tagad mums bija jāpārliecinās, ka cilvēkiem nomaļās vietās ir pieejama arī tāda pati kvalitatīva un ātra aprūpe.
Plānam progresējot, izšķiroša loma ir arī tehnoloģijām. Telemedicīnas instrumenti sāks kļūt par sistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Ātrās palīdzības sniedzējiem būs ierīces, kas ļauj ārstiem veikt diagnozes reālajā laikā, un konsultācijas var notikt attālināti ar slimnīcām.
Tomēr šīs paplašināšanās pamatā nav tehnoloģijas, bet gan sabiedrības izpratne. Cilvēkiem jāzina insulta simptomi, jāzina, ko darīt insulta gadījumā, un jāsaprot, ka tūlītēja iejaukšanās var mainīt dzīvi un nāvi. Izglītības kampaņas ir jāvairo, dodot cerību un zināšanas tūkstošiem ģimeņu.
Visā valstī cilvēki apzinās, cik svarīgi ir rīkoties ātri, izšķērdēt laiku un paļauties, ka ārkārtas sistēma ir sākusi attīstīties, lai glābtu dzīvības. Katrā stūrī, katrā apkaimē, katrā Urugvajas stūrī, jūs sāksit sajust spēcīgākas, savienotākas, sagatavotākas veselības sistēmas nospiedumu.
Emergencia Uno sapnis tiks piepildīts, jo runa nav tikai par dzīvību glābšanu, bet arī par iespēju pacientiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez postoša insulta, kas netiek ārstēts laikā. Ar katru veiksmes stāstu, par pacientiem, kas atgriežas mājās, lai turpinātu savu dzīvi, Emergencia Uno komanda zina, ka viņi veido kaut ko daudz lielāku nekā vienkāršu veselības aprūpes tīklu.
Tas ir mantojums, solījums, ka katrā mūsu tīkla ārkārtas situācijā katrā kritiskajā stundā ir profesionāļu armija, kas ir gatava reaģēt, gatava tikt galā ar visu, kas nāk viņu ceļā. Daudz vēl ir jādara, bet mēs esam pārliecināti, ka pirmsslimnīcas aprūpes nākotne insulta ārstēšanai Urugvajā vairs nebūs tāda pati. Jo katra izglābtā dzīve ir vēl viens solis pretī valstij, kurā insults nebūs teikums, bet gan iespēja turpināt.
